Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības šķīrējtiesa
Šī ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības šķīrējtiesas interneta vietne.
Šķīrējtiesa ir privāttiesiskā kārtībā izveidots orgāns, kas uz pušu vienošanās pamata izskata tam nodotos strīdus. Šķīrējtiesu var izveidot konkrēta strīda izšķiršanai vai arī šķīrējtiesa var darboties pastāvīgi.
Šķīrējtiesa kā nevalstisks, sabiedrisks veidojums ir alternatīva valsts izveidotajām tiesām un šķīrējtiesas nav valsts tiesu sistēmas sastāvdaļa. Pasaulē arvien populārāka kļūst šķīrējtiesu izmantošana civiltiesisko strīdu izšķiršanā, jo šķīrējtiesas process, salīdzinot ar procesuālo kārtību valsts tiesā, ir vienkāršāks un ātrāks. Strīdu izšķiršana Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības šķīrējtiesā notiek saskaņā ar tās Reglamentu, ja vien puses nav vienojušās par citu strīda izšķiršanas kārtību, kā arī ievērojot Civilprocesa likuma Sadaļu par šķīrējtiesu. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības šķīrējtiesas Reglaments izstrādāts vadoties pēc UNCITRAL (ANO Starptautiskās tirdzniecības tiesību komiteja) arbitrāžas Reglamenta un Parauglikuma un ievērojot starptautiskos šķīrējtiesas darbības principus.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības šķīrējtiesā var nodot visa veida strīdus, izņemot strīdu:
- kura izspriešana varētu aizskart tādas personas tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, kura nav šķīrējtiesas līguma dalībniece;
- kurā kaut viena puse ir valsts vai pašvaldības iestāde vai ar šķīrējtiesas nolēmumu var tikt skartas valsts vai pašvaldības iestāžu tiesības;
- kurš saistīts ar grozījumiem civilstāvokļa aktu reģistrā;
- par aizbildnībā vai aizgādnībā esošu personu tiesībām un pienākumiem vai ar likumu aizsargātām interesēm;
- par lietu tiesību nodibināšanu, grozīšanu vai izbeigšanu attiecībā uz nekustamo īpašumu, ja strīda dalībnieks ir persona, kurai ar likumu ir ierobežotas tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā, valdījumā vai lietošanā;
- par personu izlikšanu no dzīvojamām telpām;
- starp darbinieku un darba devēju, ja strīds radies, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus (individuāls darba tiesību strīds);
- par to personu tiesībām un pienākumiem, attiecībā uz kurām līdz šķīrējtiesas nolēmuma pieņemšanai ir ierosinātas lietas par maksātnespējas procesu vai tiesiskās aizsardzības procesu.